MTCI Hari Produsaun Alcohol,

" Direksaun Nacional Industria-MTCI Halao Inagurasaun ba Mini Fabrika Ethanol "


Liquisa- Ministeriu Turismu Comersiu no Industria (MTCI) liu husi Direksaun Nasional Industria (DNI) halao inagurasaun ba Mini Fabrika Produsaun Ethanol iha Distritu Liquisa Subdistritu Liquisa Suku Dato. Mini Fabrika Produasaun Ethanol ne’e tomakonta/organiza husi grupo joven iha Subdistritu Liquisa nebe maka hetan suporta husi Direksaun Nasional Industria (DNI)-MTCI, komesa husi konstrusaun uma ka fatin, material produsaun ethanol, fundus ba kompra tua mutin no treinamentu ba prosesu produsaun ethanol no mos tuir planu ba tinan oin mai DNI sei fo suporta konaba treinamentu jestaun administrasaun nian.

Programa ida ne’e atu atinji Politika Governu nian liu husi MTCI hodi dezenvolve povu iha area rural hodi ­­bele aumenta rendementu povu kiik nian, tamba produsaun ethanol ne’e mai husi tua mutin nebe mak iha komunidade nia leet.

Ita hatene katak durante ne’e tua mutin iha area subdistritu Maubara no subdistritu Liquisa kuaze populasaun produs tua mutin liu husi akaderun no tua metan, balun hodi hemu no balun hodi fa’an (fa’an iha fatin no iha Dili), maibe wainhira hemu ka fa’an lahotu entaun fakar tia deit. Ho ida ne’e mak, sai nudar politika governu nian liu husi DNI-MTCI hodi realiza grupo joven sira no fo suporta ba sira hodi rekolha tua mutin nebe mak iha area subdistritu Maubara no subdistritu Liquisa atu prosesu fali sai Ethanol, maibe antes ne’e grupo nebe refere halao uluk sosializasaun ba komunidade.

Produsaun ba Ethanol ne’e tuir ninia kategoria Alcohol mak hanesan; 20%, 25%, 30%, 35%, 40%, 45%, 50%, 70%, 80%, no 85%.

Tuir planu alcohol nebe mak 20 % to 40 % sei halo sai tua nebe mak bele konsumu iha rai laran no 45 % to 85 % sei hatama ba iha parte saude nian, maibe sei hasae tan ba 90% no 100%.


Objektivu;

a. Kria kampu de trabalho iha komunidade nia leet liu husi fabrika produasaun ethanol.

b. Atu aumenta komunidade nia rendementu liu husi tuan mutin.

c. Atu prevene moras ka hamenus konsumu tua mutin iha komunidade.

d. Atu hamenus impotasaun tua iha futuru.

e. Atu hatan ba nesecidade iha parte saude nian.

f. Atu hatudu katak Timor-Leste mos bele halo rasik fabrika tua ka alcohol iha rai laran.


DNPD Realiza Workshop,

"Hasae Valor Eksportasaun Kafe Liu Husi Penetrasaun Merkado Internasional"

Dili - Ministeriu Turizmu Komersiu no Industria liu husi Direksaun Nasional Peskiza Desenvolvimentu realiza Programa workshop iha loron 15 Outubru 2010 iha ex-Merkado Lama (Dili Convention Center), hanesan programa nebe maka fo impotansia ba iha parte nebe maka kompetensia atu hetan informasaun nomos hodi buka solusaun nebe diak hodi responde ba nesecidade nebe maka Timor Leste infrenta, relasiona ho tema husi workshop ida ne’e, DNPD

konvida oradores sira husi parte kompetentes maka hanesan,Dirasaun Nasional Komersiu Externu (DNCE), Direksaun Nasional Industria Agro-Bisnis (MAP), NCBA no inclui Direktur Nasional Peskiza Dezenvolvimentu.

Sub tema nebe maka DNPD foti no aprezenta hosi orador sira maka hanesan:

- Hasae no Haburas Kafe Timor Leste, Orador mak Dr. Helio Sinatra Tavares (Responsavel DNCE).

- Potensia no Haburas Plantasaun Kafe, Orador mak Dr. Fernando Egidio Amaral (Dirct. Nacional Industria Agro Bisnis).

- Pontus atu Hasae Exportasaun Kafe, Orador Dr. Xisto Piedade (Dirct. Nacional NCBA). Maibe orador ne’e lamarka presenza iha workshop.

- Penetrasaun Merkadu liu husi Kompetisaun nebe mak justu, Orador mak Dr. Antonio Ximenes (Direct. Nacional DNPD).

Hosi aprezentasaun hirak ne’e, komisaun foti resumu ba pontus nebe maka importante hosi workshop maka,

a. Intensifikasaun no extensifikasaun atu hasae produsaun no kualidade Kafe organiku,

peskiza no extensaun, desenvolve veriadade kafe nebe adapta no mudansa climatika, hametin serviso hamutuk entre agrikultores, kompradores intermediaries, exportadores no importadores e promove home industry kafe u’ut ba konsumu domestiku no desenvolve agroturismo.

b. Iha oportunidade ba ema hotu atu halo negocio iha industria kafe

c. Presija servisu hamutuk entre agrikultores ho kompanhias local, eksportadores no importadores.

Partisipa iha workshop ne'e husi MTCI, MAP, Emprezariu Kafe, no Parte Akadimic ( UNTL no UNPAZ) no seluk.

Ojetivu ba workshop ida ne’e, atu aumenta tan linha koordenasaun nebe diak no isentivu liu entre instansia governu nian maka relavante, ho kompanhias kafe nomos eksportadores sira.

Timor Post - Gil Alves Partisipa Konferensia Internasional,

Dezenvolve Industria Turismu Timor Leste

Dili –Ministru Turizmu Comercio i Industria Gil da Costa Alves ho Directur Nasional Turizmu Timor Leste José Dias Quintas loron 04-06 Outubru 2010, Reprejenta Timor Leste Partisipa Konferensia Internasional Turizmu iha Sidade Kinabalu, Sabah –Malaysia.

Objektivo husi konferensia internasional ne’ebé partisipa husi nasaun 90 atu buka meius oinsa bele buka hatene no konhese industria turizmu iha nasaun idak-idak hodi dezenvolve diak liu.

“Konferensia ne’e foka ba dezenvolvimentu inovasaun produtu no estratejia merkadu turizmu nian, atu garante seitor publiku no seitor privado ba aproveita no hasae potensia turizmu,” informa liu husi karta komunikadu ne’ebé diariu ne’e asesu foin lalais.

Konferensia Internacional Turizmu ne’e mos, atu analiza estretajia ne’ebe organizasaun susesu ona iha negosiu area turizmu nian. Entaun material principal ne’ebé diskuti iha konferensia refere mak Mega Trend no Inovasaun (Mega Tendências e Inovações).

Ministerio Gil da Costa Alves hatete, konferensia ne’e opiniaun husi espesialista sira kona ba turizmu no konpriende factor –factor susessu ba produtu turizmu inovasaun.

Tan ne’e konferensia internasional turizmu ne’e lori lider mundial ne’ebé famozu deit konaba turizmu nian, espesialista no autor sira husi seitor publiku no privadu, hodi fahe esperensia ba malu no koloka ideias ne’ebe folin tebes. Atu nune’e bele orientasaun ba malu kona ba oinsa dezenvolve turizmu iha future.

Aproveita oportunidade ne’e Ministru TCI Gil da Alves no Directur Turizmu, José Dias Quintas halo sorumutu bilateral ho Ministru Turizmu Malaysia, Sri Dato Dr Ng Yen Yen. Agenda principal iha sorumutu ne’e foka liu ba Dezenvolvimentu Rekursu Humanus, Asistensia Teknika no Investimento rai liur iha seitor turizmu.

Nune’e Ministru Turizmu Malaysia rekomenda ba Ministru Gil atu halao konfirmasaun ho Primeiro Ministru Timor Leste.

Hafoin haruka karta official ba sira nia Primeiru Ministru liu husi linha Diplomata atu fasilita Timor Leste iha area Dezenvolvimentu Rekursu Humanus, Ajudas Teknikus no husu Air Asia hala’o rute foun entre Kuala lumpur - Dili iha future.

Ministru Gil mos hasoru malu ho Secretario Geral Organização Nações Unidas Mundial do Turizmu (UNWTO), Taleb rafai , iha Malaysia. No nia promote tinan oin, UNWTO pronto fo tulun Timor Leste atu organiza konferensia internasional kona ba dezenvolvimento turizmu.(*/agus das santos)

Director DNPD Halao Encontro ho Administrador Distrito Viqueque

Director Nacional Peskiza Dezenvolvimentu-MTCI Dr. Antonio Ximenes marka enkontru ho Administrador Distritu Viqueque Sr. Francisco da Silva iha sala encontru Administrasaun Distritu Viqueque nian.

Iha enkontru ida ne'e Director DN Peskiza Dezenvolvimentu koalia konaba assuntu rua;

1. Konaba oinsa atu dezenvolve Nu'u no
Mina Nu'u iha Distritu Viqueque.

2. Entrega Livru Presu Unitariu no Livru Presu Mercado.

Proseso Tein Mina Nu'u

Ekipa Peskiza husi Direksaun Nasional Peskiza no Dezenvolvimentu-MTCI nian identifka proseso Tein Mina Nu'u iha Distritu Viqueque iha Suco Luca/Canlor.


Proseso Halo Mina Nu'u Virgen Oil









Diario - Povu Kontra MTCI Loke Feira Iha Kristu Rey

 Igreja Pasrah

Populasaun sira la konkorda ho ferias ne’ebe Guvernu liu husi Ministeriu Komerciu e Industria (MTCI) loke iha Kristu Rey fatin sagradu. ”Hau la konkorda fatin Kristu Rey hanesan sagradu halo fali ba feira, sekarik halo kunjungan ema Nasaun seluk mai vizita hodi hare rai santo ida ne’e as depois hala’o Orasaun bele maibe hala’o fali feiras fatin sagradu ne’e la tuir fali ita nia kultura, ”hateten Francisco dos Santos Martins nudar Joventude husi Suco Comoro, Aldeia Rasari ba Jornal Diario Nasional segunda (13/9), iha Palasiu Guvernu. Nia dehan, nudar Sarani Katoliko konsidera Guvernu liu husi MTCI la respeita fatin sagradu. Tamba tuir nia, feria tenke loke iha kampo demokrasia, no fatin seluk ne’ebe efektivu.
Joventude Bidau Santa- Ana Maria de Jesus hatene katak, ninia parte la konkorda loke feira iha Kristu Rey.
Ba prekupasaun husi populasaun refere, wainhira Diario ne’e koko dada lia ho parte Igreja liu husi Madre Canosa Balide, maibe sira la fo komentariu detailhadu hodi dehan katak, sira laiha kompetensia atu fo komentariu sobre asuntu refere, tanba ho razaun Madre bo’ot laiha fatin, Jornalista Diario ne’e tenta koalia ho Sekretario Padre Dioseze Dili Ludgerio Martins, katak governu loke feiras iha Kristu Rey la afekta ba fatin sagradu no laos loke iha Kristu Rey leten maibe loke iha Kristu Rey nia okos. nem

Timor Post - Muda Fatin Lixu Difikulta Konstrusaun Hotel PELICAN

Dili - problema muda sai fatin lixu husi area tasi-tolu maka difikulta prosesu kontrusaun Hotel PELICAN paradise ho andar lima tenque hadia ba tinan 2011.
Director Nasional Turismo husi Ministeiro Turismo Comerçio no Industria MTCI Jose Quintão deklara katak kontrusaun hotel PELICAN paradise laos paradu. Maibe tamba problema atu muda sai fatin lixu husi area ne’eba hodi tau iha fatin seluk maka difikulta prosesu konstrusaun tenque adianta ba tinan 2011.
“Tinan kotuk guvernu publika sai ona katak konstrusaun sei hahu iha tinan ida ne’e. Maibe tamba problema muda sai fatin lixu maka difikulta prosesu konstrusaun hodi hadia fali ba tinan 2011. ”informa nia ba jornalista sira iha salaun MTCI Fómentu Dili, Sesta semana ne’e. Nia dehan problema ne’e governu konstinua esfórsu atu iha tempu badak bele muda sai ona lixu husi fatin ne’eba, muda ona maka sei hahu hikas konstrusaun ba hotel refere. “Guvernu identifika fatin lixu,ne’e duni iha tempu badak sei hahu konstrusaun ba lixu fatin refere, dehan Nia. (Agapito Dos Santos)

Timor Post - Foos MTCI Sirkula Estrada,

Governo Tengke Investiga Postu de Vendas

DILI-Ministeriu Tutismo Comercio Industria uza mekanismu tomak atu hadia sistema faan foos subsidi governo ba povu maibe vendedor kontinua halo manipulasaun hodi distribui foos husi postu de vendas ba faan iha Estrada ninin ho folin karun.

Francisco ati loe nudar povu kbiit laek husu ba governo liu-liu MTCI atu kria ekipa ruma hodi halo investigasaun profunda ba postu faan foos iha TL tomak.

Nia dehan maske distribuisaun foos husi armazen ba iha fatin postu foos maibe povu nafatin la asesu foos subsidi signifika katak iha buat ruma la-loós iha proseu distribuisaun ne’e.

“Ami husu governo atu kria lalais ekipa ida hodi investiga MTCI no postu de vendes,” dehan nia ba timor post, iha merkadu comoero, sabadu(11/09).

Entertantu merita alves ezije ba governo atu hapara lalais atividade distribuisaun foos baratu ba iha postu de verndas tamba fatin barak maka manipula folin foos. Tuir nia, realidade distribuisaun foos baratu husi armazen governo kontinua lao maibe povu la-asesu foos iha pontu de vendas tanba foos barak liu sirkula iha Estrada ninin ho folin karun.

“ governo tengke hapara lalais distribuisaun foos ba Pontus de vendas tanba realidade akontese nakonu ho manipulasaun,” katak nia ba diariu ne’e iha delta.

Nia haktuir dala barak sira ba iha fatin faan foos atu asesu ba sosa foos, maibe maske governo gfoin maka halo distribuisaun loron ida depois sira a maibe postu de vendas hirak ne’e mamuk, no realidade hatudu iha Estrada maka nakonu.

Folin foos nebe sira asesu ba kilograma 25 balun faan hjo $ 15 balun faan $ 14 tuir gostu negosiante idak-idak nian.

Konsumedir Maria Fatima hateten, folin foos nebe ho marka MTCI ho Kg 25 faan ho folin $ 15 enkuantu Kg 35 ho folin $ 17.

“ iha ne’e semana ida ba kotuk ne’e semana ida ba kotuk ne’e hau mai sosa foos ho marka MTCI Kg 25 faan ho presu $ 13 maibe agora foos nia folin sae ho presu $ 15 no Kg 35 ho folin nebe uluk $ 14 maibe agora sae ba folin $ 17 “dehan nia.

Maria hatete, dala ruma vended or sira halo manipulasaun ba folin foos relasi ona ho loron boot idul fitri husi komunidade musulmanu sira nian ne’ebe monu iha loron 10 fulan setembru 2010.

Iha fatin la hanesan filismina Pereira nudar konsumidor afirma foos ne’ebe ho marka MTCI agora dadauk la dun sirkula iha capital Dili tanba vendedor sira halo manipulasaun makas.

Nia husun PNTL atu halo servisu hanesan uluk hodi prende vendedor ne’ebe gosta halo manobras ba folin foos.

Entertantu vendedor foos MTCI ne’ebe lakohi publika nia naran ba diariu ne’e hateten, razaun sira hasae folin foos ne’e tanba sosa tutan husi ema altura foos iha stok mamuk relasiona Idul Fitri nian.

ami hanesan vendedor laos halo manipula ba folin foos maibe tanba foos iha stok mos mamuk dadauk ona tanba ami mos tenke faan hanesan ne’e, dehan fonts ne’e. (agapito dos santos/Imelda mota).

DIARIO - MS ho MTCI Sei Kontrola Sasan Iha Kapital Dili La Kumpri, Multa U$ 500

Xefi Gabinete Vigilansia Sanitaria Ministeriu da Saude Augustu Tolan ba journal Nacional Diario iha nia kna’ar fatin MS Caicoli Dili, Tersa (8/9) katak, sira nia kna’ar ho responsabilidade iha Gabinete vigilansia sanitaria iha Ministeriu da Saude hahu estabelese servisu ne’e iha tinan 2007 hodi kontrola produtus ne’ebe maka iha relasaun ho aihan ho produtus saude publiku ninia inklui kontrola hahan ne’ebe iha lojas ho restorante hirak ne’ebe iha capital Dili laran.

“Ami hala’o servisu hare hosi fisikamente hanesan iha parte ida ita hare prazu ne’ebe maka sira hakerek iha sasan sira nia kulit ou leten hanesan supermie, Ikan Lata sira seluk ami hare sira nia prazu liu ona ami foti inklui plastika ne’ebe falun hahan ou lata sira ne’ebe maka iha ami kontrola hotu hodi hare balun kondisaun ladiak ami foti hodi ba destroi iha fatin area Tibar ne’ebe,” katak Agustu Tolan Xefi Gabinete Vigilansia Sanitaria MS.

Tuir xefi Gabinete Vigilangia Sanitaria MS Augustu Tolan ne’e katak, durante ne’e Ministeriu da Saude ho Ministeriu Turismo Comercio e Industria servisu hamutuk fo ona multa ba Impresario hanesan iha Lojas balun tamba la kumpri ordem regulamento ne’ebe estadu hatun, maibe sira sei hala’o fisikamente hodi hatene klaru liu tan presija Laboratorium ne’ebe tengki halo duni iha Timor. Tamba durante iha kazu sira sei refere ba liur nune’e presija tempo ho pasiensia ho informasaun ne’ebe mai husi ne’ebe hodi despaisu sasan ba.

Augustu Tolan realsa sasan sira ne’ebe presija iha Laboratorium ne’e iha buat oin barak hanesan alcohol, fos no hahan ne’ebe pronto ita han ona mos tengki prejisa kualidade ho ida ne’e Timor presija halo laboratorium hodi halo kontrola sasan no identifika ho regular ho rutina nune’e Ministeriu da Saude sei esforsu an hodi hari’I laboratorium iha Timor.

“Ministeriu da Saude hari’I ona uma ida halo laboratorium ne’e maibe ho limitasaun orsamento ho rekursus humanus nune’e sedauk funsiona maibe MS sei esforsu an nafatin hodi bele prence fatin ne’e ho ekipamentus ne’ebe maka iha hodi hala’o servisu ne’e diak liutan” nia dehan.

Augusto haktuir katak,sistema kontrola sasan iha terenu maka husi gabinete vigilansia sanitaria MS tun ba maka hetan husi Ministeriu Rua ne’e labele husu hotu multa maibe liu husi mekanismu MTCI maka aplika multa ba sira tamba iha relasaun ho orsamento ministerio Rua labele hotu-hotu husu osan maibe husi parte MTCI deit maka husu osan.

“Durante ne’e sasan sira ne’ebe sira husi parte Gabinete Vigilansia Sanitaria identifika ona sasan liu prazu iha lojas balun iha capital hanesan Supermie, Ikan Lata iha Loja balun hosi Singapura, Australia, Indonesia no mos Xina sira nian maibe Xina sira balun ami fo depresaun ba sira tamba balun iha licensa ba negosiu seluk hanesan fa’an Ropa,maibe iha ne’eba sira kahor fali ho hahan ninia tamba ne’e ami fo hanoin ba sira regra la tuir nafatin sira multa kada kompanhia ida sei Multa ho orsamento U$ 500 hodi autoriza transporte ba halo destroi iha fatin area Tibar,” tenik Augusto Tolan.