PRESU PRODUTO LOKAL, NESESSIDADE BAZIKU, MATERIAL KONSTRUSAUN NO KOMBUSTIVEL IHA MERKADO TRADISIONAL, DISTRITO 13


Introdusaun

Presu merkadoria sai prekupasaun ba entidades hotu iha sociedade/Nasaun ida nia laran; Fluktuasaun presu la aveta deit ba povu ki’ik nebe moris iha risku ekonomia fraku, maibe iha mos impaktu ba pilares ekonomia hotu-hotu, liu-liu komersiante sira nivel alto nebe direitamente aktivo iha area komersiu externo/internasional. Fluktuasaun presu nebe la stavel bele kria inflasaun no hafraku ekonomia Mundo Global nian.

Nudar Nasaun foun, Timor Leste sei infrenta limitasaun oi-oin hodi responde nesessidade baziku no nesessidade seluk povu nian. Nasaun joven ida ne’e sei dependente ba Nasaun vizinos hodi importa produtos hirak nebe mak presiza atu konsumo iha rai laran. Ho dependensia ba sasan importasaun, ita mos sei la ses husi dependensia iha setor ekonomia jeralmente, no sei tuir kondisaun ekonomia rai seluk nebe sai parseiro hodi fornese produto nebe ita presija. Presu/folin sasan nebe ita konsumo laos tuir kondisaun merkado ita nian, maibe regula tuir kondisaun ekonomia rai seluk.

Ho razaun atu kontrola sasan folin no assesu informasaun kona-ba diferensa presu entre distrito, Diresaun Nasional Peskiza no Dezenvolvimento – MTCI, halo levantamento dadus iha teritorio Timor Leste tomak hodi publika no fornese informasaun ba komponentes hotu hodi bele assesu no akompanha fluktuasaun no diferensa presu iha merkado distrital.

Objetivu

Objetivu prinsipal programa levantamentu dadus ‘Presu Nesessidade baziku, Material konstrusaun, Kombustivel no Presu produto lokal iha merkado distrital mak hanesan;

1. Identifika presu sasan/produto nebe komunidade sira konsumo iha kada Distrito.

2. Atu hatene/Identifika diferensa presu entre Distrito.

3. Identifika presu produto lokal nebe agrikultor sira produs iha kada Distrito.

4. Kria baze dadus kona-ba presu nesessidade bazikos hodi bele akompanha fluktuasaun presu merkadoria.

5. Publika informasaun presu sasan nebe atual no akurado ba publiku liu husi media.

Targeto Programa

Aktividade levantamentu dadus presu iha Distrito 13 nebe organiza husi DNPD-MTCI, fokus liu ba Presu Produto lokal nebe fa’an iha Mercado sentral iha kada distrito. Dadus Presu produto alimentar, material konstrusaun no kombustivel ekipa survey rekolha dadus iha loja bot sira no estasaun kombustivel nebe fa’an iha sentru kapital distrito nian.


Kuadru Politika MTCI no Planu projetu ba orentasaun Objetivu











Diresaun Nasional Peskiza no Dezenvolvimentu(DNPD)-MTCI halao aprezentasaun ida konaba Kuadru Politika MTCI no Planu projetu ba orentasaun Objetivu, materia aprezentasaun ne’e husi Sr. Suroso (Asessor Industria) no Sr. Sri Widodo (Asessor Peskiza no Dezenvolvimentu) iha sede DNPD. aprezentasaun ne’e partisipa husi funsionarios, Director no Asessor DNPD. Ojetivu atu aumenta kapasidadi funsionarios nian hodi fo suporta ba planu no stratejia programa Diresaun no Ministeriu nian.

Ministru Turismu Comersiu no Industria Gil da Costa Alves Hamutuk ho Funsionariu Tomak Kongratula Terseira (III) Aniversariu IV Governu Konstitusional



( 8 de Agostu 2007 - 8 de Agostu 2010 )

"Agradese ba Povu Maubere tomak nebe'e durante ne'e fo apoiu no kontribuisaun ba governu, liu-liu ba MTCI, hodi dezenvolve industria ki'ik sira iha parte turismu, komersiu no seluk tan. Ho apoiu povu tomak governu sei kontinua dezenvolve nasaun ne'e iha seitor sosial no ekonomia hodi kore povu husi kiak no mukit."

PADRÃO DE PREÇO UNITÁRIO PARA O APROVISIONAMENTO DO ESTADO



Prefásiu

Obra ida ne’e sai nudar rejultadu pesquisa ne’ebe direcção nacional de pesquisa e desemvolvimento, ministériu turismu, comécio no industria halo kona ba folin ekipamentu no material sira ne’ebe estado presiza atu halao nia kna’ar loron-loron. Nia titulu mak, “padrão de presu unitário ba aprovizionamentu estado”. Konforme konteúdo ne’ebe iha, folin hirak ne’ebe estabelese ona iha livru ne’e refere déit bá presu sasan hirak ne’ebe estadu presiza halao iha ninia servisus de aprovizionamentu sira. Tanba laiha uniformizasaun ida kona ba presu ekipamentu no material sira ne’ebe estadu presiza mal, ekipa peskiza ne’e buka halibur dadus kona ba presu sasan sira ne’ebe refere ona. Servisu husi ekipa ne’e liu husi fazes sira hanesan: rekolha dados kona presu, análize no seleksaun folin to’o elaborasaun nó kompilasaun de textos.
Publikasaun ba edisaun dala rua livru ne’e hakerek iha versaun lian indoneszia nudar lian serbisu. Maibe, buat ne’ebe importante atu salienta mak, ho primeira edisaun livru ne’e, nia finalidade mak atu halo uniformizasaun ba presu sasan hirak ne’ebe Estadu Timor-Leste presiza atu halao nia kna’ar. Ne’e signifika katak, folin hirak ne’e mak padraun ba repartisaun hotu-hotu Estadu Timor-Leste nian atu halo tuir.
Hó uniformizasaun presu, sei fasilita servisu aprovizionamentu sira atu bele hatene lolós presu sasan hodi nune’e halao nia despeza sira tuir tabela ne’ebé estabelese ona. Hó tabela ne’e estado sei sosa material sira hó folin tuir kualidade produto nó evita atu labele iha tendensia atu halao korupsaun hodi manipula ka falsifika folin. Além disso, hó livro ne’e, estado sei kontrola aktividade sosan sasan husi servisu aprovizionamento hodi banati tuir tabela nebe iha. Tabela ne’e reflekte mos kompleksidade problemas de presu iha sistema merkadu Timor-Leste nebe seidauk hetan establidade. Hodi nune’e hau hein katak, sistema de presu nebe MTCI fo sai husi livro ida ne’e bele fo rezultado diak iha loron ikus mai.
Sem dúvida katak obra ne’e kiikuan, maibe reprezenta dokumentu ida ke importante tebes atu servi bá repartisaun hotu-hotu iha nasaun ne’e nia laran. La haluha atu rekunhese mós katak, obra ida ne’e seidauk remata, no sei hadia nafatin atu iha tempo ikus bele sai diak liu tan. Ho razaun ida ne’e mak ita sei hare nia nudar obra ida ke nakloke ba kritikas sujestaun nó hanoin seluk nebe ho laran luak buka atu hadia livro ne’e. Siknifika katak, obra ne’e laos definitivu hodi sei reajusta fila fali konforme problema nebe mos iha merkadu nó rejolusaun nebe sei hola. Hau hein katak, publikasaun ida ne’e sei fo benefisius ba ema hotu nebe empenhado iha konstrusaun sistema merkadu ida ke justu nó servi intereses ema hotu nia moris iha Rai Timor-Leste liu-liu bá funsionário estado nian. Ho konviksaun no fiar tomak mak hau hato’o lia menon ba instansia governo tomak kolabora ho mtci hodi estabelese bazes diak liu ba uniformizasaun presu sasan nebe estado sosa. Hau hanoin katak, prosesu atu estabelese sistema de presu ne’e requer tempo, serviso no adaptasaun.
Hau iha certeza katak, instânsia hotu-hotu, liu-liu servisu aprovizionamento sira, hatene hili didiak sasan ne’ebe iha kualidade tuir presu ida ke labele fo prejuízo barak ba estado, katak tuir tabela ne’ebe hato’o liu husi padraun ne’e.
Atu remata, resta bah au atu pronunsia liafuan ruma kongratukasaun bá ekipa peskiza ne’ebe durante tempo ne’e ho laran luak tomak kontribui ba sussesu publikasaun livro ida ne’e. Ho laran ksolok tebes mak hau hato’o parabens nó obrigado wa’in.


Dr. Gil da Costa A. N. Alves. MBA
Ministro do Turismo Comércio e Indústria




INTRODUSAUN

Timor-Leste importa sasan de primeira necessidade hanesan aihan, materiais konstrusasun sivil, ekipamentus eskritoriu no seluk-seluk tan husi Indonezia, Portugal, Australia, Singapura, Malaysia no seluk-seluk tan. Sirkulasaun sasan iha merkadu hatudu katak sasan Indonezia nian okupa presentajen bo’ot liu (80%). Maski Governu aplika ona Politika Tributaria nebe’e hatun taxas ba sasan importadus hirak ne’e maibe povo lahetan folin razoavel ba sasan necesidade bazika. Politika Guvernu nebe’e ita konsidera katak diak tebes ladun fo impaktu redusaun folin atu nune’e bele hasa’e kualidade moris povo nian. Pelu kontrariu negosiantes deit mak hetan vantajen hodi hasa’e folin liu 50 % ba leten husi folin orijem.
Sistema ekonomia merkadu fo espasu ba interasaun no transasaun negosiu livre entre comerciantes no kompradores sira, no mekanismu persu baseia ba prosesu de prokura no oferta sasan iha merkadu. Iha sistema ekonomia merkadu, intervensasun husi estadu laos buat ida ke lulik. Intervensasun presija ruma, bainhira hatene katak interasaun merkadu hatudu transasaun injustu ka prejuizu ba partes. Guvernu iha dever politika intervem merkadu atu prevene ka normaliza prejuzuis ba partes balun no kontrola lalaok merkadu nebe’e mak lajustu.
Bazeia ba Artigu 20 Decreto Lei No. 11/2008 de 11 Junho Konaba Orgânica da Inspecção Alimentar e Económica, Resolução do Governo No. 20/2008 de 13/2008 de Agosto, konaba Abastecimento Público de bens essencias, Decreto Lei No. 28/2008 de 3 de Agosto, konaba Abastecimentu Público de bens essenciais e gestão dos efeitos negativos da inflação, ekipa peskiza Presu merkadu nian husi Minesterio Turismo Komercio no Industria aprezenta Padraun presu Unitariu ba Aprovisionamento Estado nain, nudar instrumentu de intervensaun ba sasan nia folin iha merkadu no baze ida ba estadu atu bele halao akizasaun sasan nebe presiza. Atu dezenvolve padraun ne’e, ekipa peskiza presu merkadu hetan despacho no orientasaun husi Ministo Turismo, Comércio e Indústria Senhor Dr. Gil da Costa. A.N.Alves, MBA.
Tamba Timor- Leste seidauk iha baze de dadus ba sasan nebe’e mak sirkula iha Rai Laran, Minesteriu de side atu foti referensia husi Padraun Presu Indonesia atu bele hodi ajusta no estabelece Padraun Presu Unitariu ba Timor-Leste. Iha 1a edisaun husi fulan Agosto 2009-Marsu 2010, padraun ne’e bazea ba informasaun no espesfikasaun sasan, folin em retalhos nebe’e prevalese iha Jakarta ba tinan 2009. Iha 2a edisaun ne’e MTCI, reajusta presus de akordu ho presarius aktuais 2010 iha Indonezia no mos konta ho Indise Presu Konsumidor Timor - Leste nian. Kalkulus nebe’e halao mak aumenta 15% no atribui hanesan iha tabela tuir mai ne’e:

1. Kustus ba Transporte 2,5%
2. Taxa Importasaun 5%
3. Inflasaun 1,5%
4. Kustus Operasional 1,5%
5. Marjen lukru 4,5%

Presu nebe’e estabelesidu nudar Padrão de Preços Unitário sai nudar “Ceiling price” ba aprovisionanmento Estado nian. “Ceiling price” ka Presu Tetu katak presu maximu estabelesidu ba aprovisionamento Estadu nian. Kompras estado nian ba sasan nebe’e mak inklui iha lista Preço Unitario ne’e, nia folin labele liu Ceiling Price/Presu-Tetu. Presu Maximu /Presu-Tetu ne’e objetivo atu guia entidades admistrasaun estado nian hotu-huto nebe’e iha autorizasaun atu hala’o aprovisionamento ho presu maximu toleravel ba sasan ida-idak tuir ninian spesifikasaun no kualidade, wainhira halo akizisaun. Aplikasaun Presu-Tetu fo impaktu pelu menus ba:
a. Uniformenizasaun ba presus no kualidade iha mákina aprovisionamentu desentralizadu hotu-hotu, bain hira ida-idak halo akizasaun ba sira nian necessedades;
b. Vantajem simetrika entre presu ho kualidade akizasaun nebe’e estado ejize;
c. Poupa ba kontrola kompras sasan estado nian tuir ho folin bot maibe kualidade laiha;
d. Nudar aparelho atu detekta korupsaun bainhira mosu diskrepansia folin nebe’e excede husi presu estabelesidu ka hala’o pratikas “Mark Up” folin sasan nian.
Ekipa peskiza ne’e konsiente katak padraun presu unitariu ne’e do’ok husi perfeitu no hotu ona. Sujestoens, informasoens no kooperasaun husi partes seluk sei sai nudar modalidade atu hadiak no aktualiza padraun ne’e kada fulan ne’e inklui tradusasun ba lian Ofisial Timor- Leste nian. Importante liu katak Timor-Leste hahu ba oin iha padraun ida hodi kaer no depois sei halo evaluasaun atu hare’e medidas ne’e lo’os kalae.


Dr. António Ximenes
Director Nacional de Pesquisa e Desenvolvimento

Monitoring The Price Of Basic Commodities, Fuel And Construction Materials


The Survey Team Has Recently Been Monitoring The Market Price Of The Various Districts, Especially For Shops That Provide Goods Basic Commodities, Building Materials And Fuel, Made By The Directors Of The National Research And Development (Ministry Of Tourism, Trade And Industry) For Two Months, With The Aim Of Identifying The Price Of Goods Per District For The Facility Inform The Community About The Level Of Prices Of Goods In The Shop Every District.

Identification Of Price In Traditional Market


To Know The Price Of Traditional Markets In 13 Districts Throughout Timor-Leste, The Directorate Of Research And Development Ministry Of Tourism, Trade And Industry Conducted A Survey In Traditional Markets During The First Month Through The Survey Technique.
Destination Survey On Prices In The Market With The Aim Of Identifying The Product Prices In The Market Where Traders Traditional Sold In Traditional Markets.
Products Which Are Identified By Local Research Teams Such As: Onions (Red And White), Corn, Peanuts, Local Rice, Tomatoes, Potatoes, Soybeans, Peanuts, Red Beans And Others.
Of all the prices of local products in which the research team identified and will serve as data for the Ministry of Tourism, Trade and Industry, Timor Leste and will be publicized through print media and broadcast on Radio.