MTCI Hari Produsaun Alcohol,

" Direksaun Nacional Industria-MTCI Halao Inagurasaun ba Mini Fabrika Ethanol "


Liquisa- Ministeriu Turismu Comersiu no Industria (MTCI) liu husi Direksaun Nasional Industria (DNI) halao inagurasaun ba Mini Fabrika Produsaun Ethanol iha Distritu Liquisa Subdistritu Liquisa Suku Dato. Mini Fabrika Produasaun Ethanol ne’e tomakonta/organiza husi grupo joven iha Subdistritu Liquisa nebe maka hetan suporta husi Direksaun Nasional Industria (DNI)-MTCI, komesa husi konstrusaun uma ka fatin, material produsaun ethanol, fundus ba kompra tua mutin no treinamentu ba prosesu produsaun ethanol no mos tuir planu ba tinan oin mai DNI sei fo suporta konaba treinamentu jestaun administrasaun nian.

Programa ida ne’e atu atinji Politika Governu nian liu husi MTCI hodi dezenvolve povu iha area rural hodi ­­bele aumenta rendementu povu kiik nian, tamba produsaun ethanol ne’e mai husi tua mutin nebe mak iha komunidade nia leet.

Ita hatene katak durante ne’e tua mutin iha area subdistritu Maubara no subdistritu Liquisa kuaze populasaun produs tua mutin liu husi akaderun no tua metan, balun hodi hemu no balun hodi fa’an (fa’an iha fatin no iha Dili), maibe wainhira hemu ka fa’an lahotu entaun fakar tia deit. Ho ida ne’e mak, sai nudar politika governu nian liu husi DNI-MTCI hodi realiza grupo joven sira no fo suporta ba sira hodi rekolha tua mutin nebe mak iha area subdistritu Maubara no subdistritu Liquisa atu prosesu fali sai Ethanol, maibe antes ne’e grupo nebe refere halao uluk sosializasaun ba komunidade.

Produsaun ba Ethanol ne’e tuir ninia kategoria Alcohol mak hanesan; 20%, 25%, 30%, 35%, 40%, 45%, 50%, 70%, 80%, no 85%.

Tuir planu alcohol nebe mak 20 % to 40 % sei halo sai tua nebe mak bele konsumu iha rai laran no 45 % to 85 % sei hatama ba iha parte saude nian, maibe sei hasae tan ba 90% no 100%.


Objektivu;

a. Kria kampu de trabalho iha komunidade nia leet liu husi fabrika produasaun ethanol.

b. Atu aumenta komunidade nia rendementu liu husi tuan mutin.

c. Atu prevene moras ka hamenus konsumu tua mutin iha komunidade.

d. Atu hamenus impotasaun tua iha futuru.

e. Atu hatan ba nesecidade iha parte saude nian.

f. Atu hatudu katak Timor-Leste mos bele halo rasik fabrika tua ka alcohol iha rai laran.